Kaķis. Lietošanas instrukcija. Jolanta Auziņa

      Iespējams, jūs jau tagad esat nolēmis, ka vairs nevarat dzīvot bez kaķa. Jums steidzami nepieciešams pūkains bandīts, kas jūsu dzīvē ienestu prieku un jaunu atbildības līmeni. Kaķis ir pašpietiekams dzīvnieks, taču tam patīk, ja par to rūpējas; tas nepalaidīs garām iespēju apsēsties cilvēkam uz kakla un pakārties. Tāpēc ir vērts sagatavoties četrkājainā laupītāja parādīšanai. Vismaz iegādājieties barību, bļodas, pildījumu, pakaišu kastīti un skrāpēšanas posteni. Varētu šķist, kāpēc trīssimt gramu smagam kaķēnam vajag tik daudz mantas? Fakts ir tāds, ka dzīvnieks netiks galā ar nepieciešamību čurāt tualetē un sēdēt pie galda, prasot instrumentus, lai sagrieztu kotleti. Kaķis, lai arī ir mazs, bet viņam ir jābūt personīgām mantām, lai dzīvotu pienācīgu dzīvi mājā. Turklāt šiem dzīvniekiem patīk, ja kaut kas pieder tikai viņiem vieniem pašiem. Zināmā mērā kaķi ir egocentriski saimnieki, kuriem nepatīk, ja viņu mantas izmanto kāds cits.

      Kad lēmums ir pieņemts un esat sev teicis «drīzumā manā dzīvē būs kaķis», ir vērts padomāt par šķirnes izvēli. Kaķi ir ļoti dažādi pēc sava temperamenta: ir mazāk aktīvi, ir vairāk. Daži nevar pastāvēt vieni noslēgtā telpā, un kādam, gluži pretēji, nepatīk kompānija. Izvēloties kaķēnu, paļaujieties uz savu temperamentu un ģimenes dzīvesveidu. Ja esat aktīvs un jums ir bērni, jums, visticamāk, derēs tādas pašas temperamentīgās šķirnes kaķēni: siamieši, abesīnieši, bengāļi. Tie ir īsti motori bez bremzēm, kas un miruši pacelsies, ja nepieciešams. Ja jūsu ģimene ir mierīga un klusa vai varbūt jūs dzīvojat viens un jūsu mīļākais hobijs ir gulēšana uz dīvāna, tad iepriekš minētās šķirnes, visticamāk, nebūs piemērotas, jo to hiperaktivitāte jūs nogurdinās. Viņiem ir nepieciešama liela uzmanība, tāpēc sēdēšana krēslā, izstiepusi kājas savās iecienītākajās čībās, jums nederēs. Pie šāda dzīvesveida mēs ieteiktu klusākas šķirnes, kuru aktivitāte nav tik izteikta: britus, eksotus un persus. Šie kaķi nebakstīsies pa griestiem un neslēpos pa sienām, taču tas nenozīmē, ka viņi visu dienu guļ uz spilveniem un nekustina ķepas. Kaķa saimnieka uzdevums ir izveidot harmonisku struktūru, kurā visi iesaistītie ir apmierināti.

      Parunāsim par to, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties kaķēnu. Ļoti iesakām apmeklēt māju, kurā dzīvo jūsu nākamais mājdzīvnieks, lai noskaidrotu tās lietas, kas vēlāk palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli. Vispirms pievērsiet uzmanību videi, kurā kaķēns tiek turēts. Tīrība ir veselības atslēga, jūsu nākamajam mājdzīvniekam jādzīvo labos apstākļos. Ieejot telpā, kurā tiek turēti kaķēni, nedrīkstētu dzirdēt skābu smaku, kuras avots visbiežāk ir caureja. Ja dzīvnieki tiek turēti grupās, infekcija izplatās diezgan ātri. Ja sajūtat šādu smaku vai redzat, ka viss ganāmpulks šķauda un burtiski uz ķepām apviļā smārdus, esiet modri. Paņemot kaķēnu no šādas vietas, jums jebkurā gadījumā būs jārūpējas par tā ārstēšanu.

      Ja iespējams, būtu labi apskatīt kaķēna vecākus. Ieraugot viņus, jūs varēsiet saprast, kā kaķēns izaugs: tā uzvedību, aptuveno izmēru un šķirnes īpašības.

      Ļoti svarīgi ir novērtēt apstākļus, kādos dzīvnieki tiek turēti. Jums vajadzētu satraukties, ja redzat, ka kaķēni sēž būrī un sazinās tikai ar brāļiem, māsām un mammu. Būtībā šādos apstākļos viņi ir atstāti paši sev. Ir ļoti svarīgi, lai mazuļi jau no dzimšanas tiktu socializēti ar cilvēkiem, kas par tiem rūpējas, jo tieši šajā periodā, no četru līdz astoņu nedēļu vecumam, tiek likti pamati kaķa nākotnes attiecībām ar cilvēkiem. Nepietiek tikai iztīrīt pakaišu kastīti un piepildīt bļodas ar barību, ar kaķēnu ir jāspēlē, jāgludina un jāpaslavē, jārīkojas ar viņu kā ar mazu bērnu. Tikai tādā gadījumā no mīļa kaķēna izaugīs mājas manipulators, kuram patīk sēdēt uz rokām. Ja cilvēks mazuļiem pievērsīs maz uzmanības, tas novedīs pie tā, ka dzīvnieciņš nākotnē slikti pārdzīvos saskarsmi ar cilvēkiem un, visticamāk, pārvērtīsies par nedraudzīgu introvertu, kurš ir pieķēries savai personai, nemīl cilvēku sabiedrību, un jebkurš glāstīšana viņam radīs neaprakstāmas šausmas uz agresijas robežas. Tāpēc pievērsiet uzmanību tam, cik cieši jūsu topošais mājdzīvnieks komunicē ar cilvēku, kurā viņš dzīvo.

      Pievērsiet uzmanību arī tam, ar ko viņi baro dzīvniekus. Kaķēna veselība ir noteikta un pateicoties uzturam. Ja pārdevējs jums stāsta: «Mēs viņus barojam ar „Wiskas“ un viņi ēd», jums vajadzētu šaubīties, jo ar šādu uzturu negaidiet, ka dzīvnieks izaugs vesels un spēcīgs.

      Pieņemsim, ka jūs esat apmierināts ar telpu, kurā tiek turēti kaķēni: nav spēcīgu smaku, dzīvnieki ir mierīgi un laimīgi, viņi ēd labu barību un ir aktīvi. Jums jāapskata metiens un jāatrod kaķēns, kas atbildīs šādiem kritērijiem: mazulim jābūt aktīvam, sabiedriskajam, jāspēlē ar brāļiem un māsām, nebaidās no svešiem cilvēkiem; viņa kažociņam jābūt spīdīgam, un vēderiņš nekādā gadījumā nedrīkst izskatīties uzpūsts; acīm jābūt tīrām, bez izdalījumiem. Paskatieties zem astes, kaķēna pakaļgalam jābūt tīram, bez caurejas pazīmēm. No visiem vēlams izvēlēties visaktīvāko un pozitīvāko draugu, ar kuru kopā nodzīvosiet visu viņa mūžu, un tas parasti ir 17—20 gadi. Jebkurā gadījumā, izvēloties kaķēnu, ieklausieties savā sirdī. Bieži gadās, ka, satiekot viens otru ar skatienu, jau no pirmajām minūtēm saprotat, ka tieši viņš ir tas, kurš ar jums manipulēs visu mūžu.