Informācijas loģika. Juris Vīksna
būtu), ka Esamībai ir identiska pieredze (informācija nesējos) citur no citas NE esamības šeit, tad faktiski esamības evolūcija nevar notikt, bet visu attīstību diktēs pieredzes prakse jau uz zināmas informācijas, un tad attīstībai būtu cits scenārijs, dominētu pieredze, nevis citi evolūcijas likumi tīrā informācijas lineāla laukā, bet jau formalizēta/formatizēta notikumu laukumā. Sākuma sākums visam/ visur/ pirmo reizi, pretī notikumu pirmreizējai pieredzei, duāli pozitīvai un/vai negatīvai, relatīvajos spriedumos, atkarība no pozīcijas situācijas notikumos.
Ja notiek fundamentālā dabas (fizikas) likuma izmaiņa Hipotētiski (kā būtu- ja notiktu tā) esamība var atgriezties sākuma pozīcijā, atpakaļ pie pilnīga ideāla, bet tad tiek zaudēta pretpolu sistēmu dinamikas jēga-atpakaļ uz absolūtu ideālu, bet ar pazaudētu iespēju hipotētiski realizēties citos notikumos/ citās sistēmās/citā fizikā. Teorētiski (iespēju loģika) ja Esamība ir tapusi no citas esamības substances, tad ir citas Esamības-netiešs teorētiskai pierādījums bez faktiem-filozofisks (VAI/UN) filozofisks prātojums. Jautājums: vai Esamības starta substance tapa uzreiz ar universālajām pārvērtību īpašībām vai tā arī ir evolucionējusi no citām ne esamību (nav informācijas, tikai hipotētisks pieņēmums) substancēm, līdz likumu noformēšanai un tad notika Pirmais tapšanas notikums.
Pieņemsim hipotētiski (teorētiskā modulācija citu iespējams likumu izpildījumā), ka nav enerģijas nezūdamības likuma/potenciāla pozīcijas maiņa, kas tad notiek teorētiskā likumu modulācijā-substance paliek vienīgajā notikumā kurš nevar turpināties transformācijās ieņem vienīgo iespējamo pozīciju un sistēma un paliek tur vienmēr, nav dinamikas, pārvērtību, sistēmu dažādību, nav daudzveidīgās pasaules ar tās pārvērtību iespējām.
Informācijai ir paradoksa iespējas, kuras nodrošina informācijas īpašības-abstrakti/virtuāli pie noteiktas metodikas atgriezties virtuālā ideālā (dalīti kombinētā relatīvajā) -fantāzijās/meditācijā, bet arī fantāzijas var sastāvēt/sastādīt tikai ar/no realitātes vērtībām/ notikumiem/ moduļiem, tikai nereālā kombināciju izpildījumā emociju enerģijas nesējā. Fantāzijās var modulēt citu realitāti, kur nedarbojas daži bāzes likumi kurus var aizvietot ar hipotēzēm, bet tikai fantāzijās nevis realitātē, ja vienīgi informatīvo tehnoloģiju iespējās-virtuālā realitāte/abstraktajā realitātē. Virtuālā realitāte/abstraktā fantāziju/vīziju realitāte, bet emocijas tās procesa nesējiem īstas/dabiskas-bioķīmiskas un to motivētas darbības reālas. Duālisms-realitāte un fantāzijas-dažādas fantāzijas izraisa līdzvērtīgu darbību mēģinājumus realitātē, un darbības realitātē rosina tālākās modulācijas fantāzijām realizēties citos informācijas nesējos, un duāli pretēji, realitātes īstenība liek tālāk attīstīt reālo informāciju abstraktās fantāzijās. Ja abstrakti kombinētas loģiskās vērtības bez realitātes nodrošinājuma loģiskajam saitēm tiek vispārināti deklarētas reālam izpildījumam, procesu pārņem un vienalga diktē objektīvie loģiskie vērtību mijiedarbību likumu likumsakarības reālām motivācijas darbībām-fantāzijas viens formāts, bet realitāte cits formāts ar argumentu pieprasījumu. Fantāzijas ir motivācijas nodrošinājums izzināt realitātes iespēju likumsakarības, lai tās realizētu citā priekš tām attīstītā realitātes forma/formātā pēc pamat jēgas būtības.
Esamībā veselā saprāta darbībās ar informāciju ir iespējams izveidot realitātē loģisko harmoniju, un/vai abstrakti nereālu virtuāli abstrakto harmoniju, ar dabisko pretrunu izslēgšanu no informācijas modulācijas/moduļa procesa lauka vai/un pretrunu transformāciju citās vērtībās vai to savienošanu ar nelikumisku saiti.
Esamības savstarpējo spēku mijiedarbības būtība-tapušos dažādu sistēmu pozīciju potenciālus darbībās, mijiedarbībās atbrīvojot to saišu sistēmas lieko enerģiju sabalansēt sistēmu-loģiskajā pozīciju, potenciālu sistēmā.
Informācijas evolūcijas/attīstības paradokss-informācija attīstās no abstraktiem/virtuāliem formātiem uz īstenības loģiskajiem formātiem-sākuma etapos fantāzijas, bet attīstītos formātus pragmātiskumā ar adekvātumu.
Sociālajā sistēmā vadības vadošā vērtība cenšas ieņemt maksimālo resursu un pretenziju vietu/statusu/pozīciju —enerģijas /matērijas likumsakarību īpašība-kāpināt enerģijas lādiņu un pozīciju enerģijas intensīvā augošā laukā.
Zinot no nejauši, vai plānoti iegūtas informācijas par kādas sistēmas eksistenci realitātē, vai teorētiski zinot sistēmu tapšanas (arī duālu vērtību) likumsakarības, tiek apzinātas jēgas pretenzijas pret to, un definētas tās, un plānoti darbību izpildes iespējamie loģiskie ceļi.
Informācijas plūsma realitātē-notikumos (tiešsaistē) un no tiešsaistes atdalītos informācijas nesējos, apziņas/atmiņas un tehnoloģiskos informācijas nesējos. Informācijas cikliskas darbības sistēmā, vai to pirmreizējas darbības veido sistēmu. Sistēma-modernizēta/kopēta vai uz jaunu resursu īpašībām veidota. Sistēma pārvērtību/tapšanas stadijā vai sasniegusi savu sistēmas aprites resursu pieprasījumu, un notiek to aktualitātes /dominantes samazināšanās konkurences mijiedarbībās. Sistēma harmoniska vai disharmoniska, vai abu iespējamo stāvokļu dinamiska maiņa caur vērtību akcentiem-akcentu cīņās.
Harmonijas dinamika
Loģisko sistēmu Harmonija-Esamības primārās bāzes nesēja primārās substances fundamentālais jēgas stāvoklis, attīstībai-izejas pozīcija, kurai vienlaicīgi satur loģisko pārvērtību potenciālu, un to tālāku transformāciju loģiskās jēgas procesos sistēmās. Evolūcijas/attīstības primāras substances likumu kombinācijās tiek iegūta sistēmu jēga subjektīvā izpildījumā objektīvo likumu ietvaros. Realizācijas jēgas attīstība pārvērtībās notiek sistēmās nepārtrauktā dinamikā-progresā vai regresā, pārvērtības caur izvēlētām selektīvi pieejamām derīgām/saderīgām vērtībām. Harmonijas postītāja ir pārspīlējumi/nekopotence/neadekvātus/haoss, kuri destabilizē sistēmas un to sabalansētās sinhronizētās adekvātās vērtības. Pēc definīcijas ideāla harmonija ir pretrunīgu/dažādu pozīciju vērtību neesamība sistēmā.
Esamības tapšanas sākuma mirkļos viss, visur bija pilnīga vienādu vērtību simetrija, enerģijas lādiņu pozīciju/ potenciālu un to dinamika sabalansēta/līdzsvars, sinhrona statiska,,dinamika’’-gandrīz iespējami pilnīgs ideāls. Esamības stāvokļa harmonija ideāla Esības harmonija-vienas pozīcijas/potenciāla vērtības informācija, nav pretrunu, nav citu sistēmu mijiedarbības, nav pretdarbības un to notikumu negatīvu seku, citu dažādu pozīciju/potenciālu kombināciju rezultātu.
Harmoniskas informācijas apmaiņa /piesaiste plūsmai, ir dažādi informācijas vērtību pozīcijas /lādiņi, bet informācijas apstrādes kopējā laukā ir pozitīva nesošā enerģija, kura sakārto pretrunas loģiskā sistēmā ar tās loģisko dažādu pakāpju harmonizāciju. Tapušo resursu izmantošanas iespēju pielietojums ir Ideja un tās realizācija ar izvēlēto loģiku —saprātu/zināšanām/loģistiku /ideoloģiju. Ideja —izvēlēto/apzināto resursu ieslēgšana esošā vai/un topošā komplicētā sistēmā, ar vienreizēju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu vērtību ieguvei, vai/un sistēmas Esamībai/funkcijām. Ideja —resursu izmantošana- ieslēgšana sistēmā, notikumu atkarības veidošana darbībām priekš uzdevumu rezultāta /mērķa. Ideja-gribas, motivācijas sinhronizācija loģiskās darbībās priekš mērķa. Ideja-informācijas/datu apstrādes plāna/darbību produkts materiālo resursu kombināciju izveidei, ar to/tās pielietojumu, izmantojamām īpašībām priekš citas sistēmas/sistēmām resursu apritei, bagātināšanai.
Relatīvā harmonija bāze būtu- pretenziju realizācija (VAI/UN /JA/NE),to maiņa/izmaiņa- reāli (VAI/UN) abstrakti. akcentu loģiskā harmonijā/relatīvi potenciālu pozīciju loģiskā harmonija/abstraktā /fantāziju harmonija/objektīva ar