Viņa īpašums. Jolanta Auziņa
ar kaislīgu skūpstu. Es uzvelku roku viņai uz vidukļa, no kā viņa sakustas un noķer skābekli..... Ar lūpām pieskaras viņas maigajam kaklam un apsedzu ar tām viņas atslēgas kaulus. Es ieelpoju viņas maigo smaržu, kas izstaro strāvu pa manu ķermeni. Vēl mazliet, un visi bokseri kļūs slapji no uztraukuma. Meitene ir kā uz viļņa, viņa gandrīz sten.....Silīgi, un es vēl pat neko neesmu darījis.....
Es attaisu viņai krūšturi, atsedzot krūtis. Es satveru tās, saspiežot savās spēcīgajās plaukstās. Diezgan cieši.... Viņas sprauslas balstās uz manām plaukstām. Tas joprojām ir agri.... Viņa vēl nav gatava, bet, velns, mans loceklis tik ļoti vēlas iekļūt šajā karstajā mazais....
Maigi zondējot un velkot viņas sprauslas, no viņas lūpām atskan klusas skaņas. Skūpstīja viņas kaklu.
Velns, mani tik ļoti uzbudina viņas stenēšana.
Es lēnām novilku viņas mežģīņu biksītes, aplūkojot viņas kailo ķermeni. Es pieskāros viņas gludajām krokām un maigi bīdīju pirkstu lejup. Es jūtu mitrumu uz rokas un ar vienu pirkstu maigi ieeju viņā. No baudas viņa atkal nopūšas. Vēl mazliet, un es sākšu stenēt kopā ar viņu..... Lēnām kustinu pirkstu viņas iekšienē, saspiežot viņas krūtis. Velns, es vairs nevaru gaidīt. Mans dzimumloceklis ir pacēlies un balstās uz manas šļūces. Ja es kaut ko nedarīšu, tas pats izspruks no spriedzes..... Es neļaušu viņai tik viegli izšķīst.
– Kas ar mani nav kārtībā?– Rita čukstēja, aizturēdama elpu.
– Ššš…" es viņai čukstu.
Es atvelku roku no viņas un novelku džinsus un bokserus. Es novelku kreklu un pakļaujos virs viņas maigā ķermeņa. Rita sakustas.... Palīdzot viņai ieņemt pareizo stāvokli un pamanot viņas uzbudinājumu....
– Vai esat pārliecināts par savu lēmumu?– Es jums jautāšu vēlreiz.– Nav atpakaļceļa atpakaļ. Tu būsi mans!
– Es nemainīšu savas domas....– atbild man.
Es noliecos pie viņas lūpām un pietuvoju savu locekli viņas mitrajai ieejai. Es sāku lēnām iebāzt iekšā, vispirms ar galvu, un tad ar vienu strauju grūdienu iebāzu to līdz galam. Ak, mans Dievs, tas ir tik ciešs un karsts, ka man gribas gausties. Dzirdu, kā viņa sten, un sastingstu, lai ļautu viņai pie tā pierast. Pārāk cieši apvij savu locekli ap to.
– Quietly....– Es čukstu viņai uz auss.– Atpūties, un sāpes pāries.
Es jūtu, kā viņa sāk atslābināties un kustēties. Sākumā lēni, bet tad es kāpinu tempu. Ar straujiem grūdieniem es lieku Ritai stenēt no baudas. Viņa apvij rokas ap manu kaklu un stiepjas pret mani..... Sviedri līst man pa muguru. Es kustinu gurnus, laiku pa laikam mainot iekļūšanas leņķi. Cenšos darīt visu, lai viņai nenodarītu pāri......
Es ar roku pieskaršos viņas jutīgajam izciļņiem un sāku ar pirkstu pār tiem pārbraukt. No manām darbībām tā pulsē un saspiež manu locekli, un tas ir arī cieši.....
– Es vairs nevaru to izturēt, Sergej!" viņa stenēja.
Viņa nevar,.... Es pats esmu uz robežas.... Apņemu viņu ap vidukli un ar strauju grūdienu, līdz galam iespiežot, izdaru. Piepildot viņu ar savu karsto spermu. Es apskāvos pret viņas trauslo ķermeni, tad gludi atkāpjos. Es apgūlos viņai blakus un ieskatos viņas miglainajā skatienā. Viņa skatās uz mani un smaida.....
Oh, fuck.... Es tikko paņēmu viņas nevainību un nāca. Un atkal ragains. Vecumdienās jums vairs nebūs vajadzīga Viagra..... Velns, tas skatiens viņas acīs.... Viņa ir tik saspringta, ka esmu gatavs viņu turēt stundām ilgi. Tas ķermenis, tās līknes.... Bet ne tagad, viņai vajag atpūsties.... Tas viņai ir pirmais....
Es atkāpjos no viņas, izkāpju no gultas un dodos uz dušu. Pagāja apmēram desmit minūtes, un viņa jau bija savilkta un aizmigusi. Es pārklāju viņu ar segu, noskūpstīju ar lūpām viņas pieri un izgāju no viņas guļamistabas. Es nokāpu lejā. Man jāatrod Jana, bet tā vietā es atrodu Maratu.
– Marats, kur ir Jana?– Es viņam jautāju.
– Virtuvē…" viņš atbildēja.– Kā Rita?
– Ne tagad!
Es grasījos doties uz virtuvi, lai sameklētu Janu. Bet viņa pati atgriezās viesistabā, atvieglojot man darbu.
– Sergejs Viktorovičs?– sacīja Jana.
– Rīt no rīta dodiet Ritai tabletes un pieskatiet viņu! Ja kaut kas notiks nepareizi, sakiet man!
– Es to darīšu!– viņa atbildēja.
– Un tagad jūs visi varat doties atpūsties… – es pavēlēju un devos uz savu istabu.
Es iegāju guļamistabā, un viņas kails siluets stāvēja manu acu priekšā. Oh, for fuck's sake..... Domā par darbu, nevis par meiteni....
11. nodaļa
Rita
Es pamostos agri no rīta. Uzvelku segu un atceros pagājušo nakti. Es nevarēju noticēt, ka Sergejs bija mans pirmais. Jūtu nelielu diskomfortu vēdera lejasdaļā, bet kopumā jūtos labi. Atceroties Sergeju, mani pārņem drebuļi.
Sūdi, kas tas ar mani ir....
Es palūkojos apkārt un atviegloti nopūšos. Labi, ka šeit nav neviena cita, izņemot mani. Es izkāpu no gultas un devos uz vannas istabu. Es aizdzinu no sevis visas sliktās domas, bet nekas neiznāk. Sergejs nepamet manu prātu. Mans ķermenis ilgojas pēc viņa pieskāriena. Bet es saprotu, ka tas varētu nenotikt....
Pēc dušas es uzvelku baltu halātu un dodos atpakaļ uz guļamistabu. Jana stāv blakus gultai un ievelk tīrās palagus. Es pagriežos pie galda un ieraugu paplāti, uz kuras ir tikai pāris tabletes un glāze ūdens. Kas ir šīs tabletes? Šobrīd man ir grūti to saprast. Notiekošā ir pārāk daudz, nemaz nerunājot par to, ko es tikko atcerējos.....
– Kā tu jūties?– viņa jautāja.
– Tas ir mazliet neparasti… – es viņai atbildēju un nolaidu skatienu.
– Vai tevi kaut kas uztrauc?– Jana jautāja.
Es piegāju pie krēsla. Manas acis ir nedaudz miglainas. Noliecos atpakaļ un dziļi ieelpoju. Droši vien ir pārkarsis dušā....
– Labi, ej gultā un lieto tabletes!
– Kas tās ir?– Es viņai jautāju.
– Vai tu tiešām esi tik stulba? Kontracepcijas, tu tās lietosi pēc katra seksa ar viņu!– nopietni sacīja Jana.– Un vairs neuzdodiet nekādus jautājumus!
Man vajadzēja zināt labāk. Viņš tikai apsolīja mani aizsargāt.... Ir muļķīgi cerēt uz kaut ko vairāk.... Es izlēmu.... pati, un neviens man to nav licis darīt. Es iedzeru tabletes un paguļu zem segas. Es nevēlos neko zināt par to, kas notiek šeit....
– Šodien tev būs jāpavada diena gultā, rīt viss beigsies! Sakopiet savus spēkus! Jums tiks atnestas brokastis....– teica Jana.
Kā dīvaini.... Agrāk man nepatika klusums, bet tagad tas ir īpašs. Klusums mani padara miegainu....
Silta roka pārskrien man pāri sejai. Tas droši vien ir sapnis.... Bet, kāpēc tā ir tik laba sajūta… Es atveru acis un ieraugu Sergeju sev priekšā. Es uzlēcu un atkāpjos no viņa.
– Sergejs?– Es saku, skatoties uz viņu.– Ko tu šeit dari ....
– Apģērbties! Tu iesi ar mani… – viņa man mierīgi saka.
– Uz kurieni?
– Pastaigāties!– viņš atbild
Es pieceļos no gultas. Es eju pie garderobes. Izvelku apakšveļu, džinsa kleitu un baltu T-kreklu. Apģērbjos. Sergejs stāv man blakus un skatās uz mani.
– Sakiet,