Vienīgā vilkacim. Jolanta Auziņa
viņam acīs un smagi un nesteidzīgi sacīja:
– Kas jūs esat no Uvarova svītas? Un kāpēc tu velc manu draudzeni? Atrodi bezmaksas, un šis ir mans.
14. nodaļa
Viņš bija pārsteigts, lēnām domāja, pagriezās pret mani, paskatījās uz mani tā, it kā būtu mani redzējis pirmo reizi, pagriezās pret Daniilu un atbildēja:
– Kāpēc tas ir tavējais? Jūs esat viens no ziemeļu brāļiem. Ikviens zina, ka starp jums un mazajiem vīriešiem nav nekā nopietna. Ko tu man te stāsti?! Un vispār man ir ko darīt, neiejaucies,” un mēģināja atstumt Daniilu.
Biju pārsteigts, ka šim slepkavam neveicās, jo viņš bija nepārprotami lielāks par ienaidnieku. Un mans glābējs nošņāca un sacīja:
– Ko, tu esi zem kaut kā?! Un ko jūs, puiši, darāt šajā vietā? Jums ir savas vietas, kur atpūsties, kāpēc jūs šeit ieradāties? Jo īpaši tāpēc, ka lietojat narkotiku. Mēs šeit nepieņemam šādus svētkus vai šādus ielūgumus. Jā, tu velc meiteni ar varu! Veronika, nāc pie mana galda, un es iešu runāt ar viesiem. Nu kāpēc tu izšķīlējies, atlaidi manu draudzeni un ejam pie tava Vadima. Viņš ir šeit, vai ne?
Un Daniels satvēra viņu aiz pleca, vedot tālāk pa gaiteni. Es stāvēju apstulbusi un skatījos uz atkāpušajiem vīriešiem. Mans glābējs pagriezās, sarauca pieri un pamāja kāpņu virzienā, skaidri norādot, kur man jāiet. Viņa pamāja viņam, pagriezās un sāka iet lejā, nespēja pretoties un pagriezās.
Daniils atvēra durvis, palaižot priekšā slepkavu, no istabas nāca mūzika. Bet tad durvis aizvērās, atslēdzot mani no visiem notikumiem.
Es mierīgi piegāju pie galdiņa, kur viņi norādīja, sasveicinājos un paskaidroju, ka ar Daniilu esam vienojušies, ka gaidīšu viņu pie galdiņa. Es sēdēju, atjēdzos. Man bija tik bail, kad atrados otrajā stāvā. Un tikai tagad es sapratu, cik šausmīgā situācijā es nokļuvu. Jā, tas nav tas, ko es gaidīju no šī vakara.
Un ko tādi uzņēmumi dara tik pieklājīgās iestādēs? Turklāt vilkačiem ir vietas, kur cilvēkiem nav piekļuves, tikai pēc īpaša ielūguma. Tur vilkači var atpūsties, kā grib. Jā, un ir tādas iestādes, kur šādi uzņēmumi atpūšas. Un kas viņiem jādara deju klubā?
Un tad es pamanīju, ka pa kāpnēm ātri uzkāpa man pazīstamais Vlads Sato, bet pēc piecām minūtēm arī reprezentatīvs vīrietis kopā ar pāris apsardzes darbiniekiem, kas strādāja klubā. Šķiet, ka tur augšā notiek nopietnas cīņas. Ceru, ka viss beigsies labi.
Es sēdēju kādas piecpadsmit minūtes, mani sāka piemeklēt nervu trīce, un es apviju rokas sev apkārt, uztraucoties par Danielu, jo viņš iestājās par mani, es negribēju, lai viņam būtu problēmas.
Viņa uztraucās tik dziļi sevī, ka nepamanīja, ka Vlads Sato bija piegājis pie galda. Es pacēlu galvu, pārsteigumā nodrebēju, ātri nopētīju viņu, bet viss bija kārtībā. Es gribēju jautāt par Danielu, viņš redzēja un pamāja ar galvu, ieteikdams:
"Ejam, parunāsim, kur netraucēs, kluba īpašnieka birojā, viņš man atļāva to izmantot, man ir pusstunda." Pasūtīju mums kafiju, stipru, ar krējumu, arī tagad tev nekaitēs. Un viņš man lūdza paņemt ūdeni. Ejam, laikam jau visu mums atnesuši, parunāsim mierīgā gaisotnē un tad piezvanīšu uz mobilo.
Birojs atradās pirmajā stāvā, kas mani iepriecināja, jo negribēju kāpt uz otro stāvu. Es gāju, saprotot, cik man ir paveicies, ka Daniels nenobijās un iestājās par mani.
Bet vīrietis, kurš atpūšas kompānijā, izlikās, ka mani neredz. Viņš acīmredzami nevēlējās iesaistīties ar vilkaci, īpaši tik bīstamu.
Tagad es tikai gribēju doties mājās, ieiet dušā un mierīgi raudāt, ar asarām raudot visas bailes un šausmas, kas mani bija pārņēmušas vēl nesen. Bet Vlads gribēja parunāt, Daniils viņam par mani taisni pateica. Es varu viņā mierīgi klausīties.
Birojs izrādījās mazs, bet mājīgs. Un bez krēsla ar galdu bija omulīgs dīvāns ar galdu, uz kura stāvēja kafijas kanna un divas krūzes. Vlads pamāja ar roku uz dīvāna pusi, paņēma pusi un atliecās, jautādams:
– Iedzersim tasi kafijas. Pārlejiet arī man, ar karoti krējuma, ja vēlaties. Šodien jau bija slikta diena, tāpat kā pagājušajā nedēļā, un tagad šī deģenerātu kompānija parādījās, kamēr priekšnieks bija prom. Daniels ātri man pastāstīja par problēmu. Man arī bija jārunā ar šo dupsi Uvarovu, līdz ieradās priekšnieks. Man likās, ka nevarēšu to izturēt, uzsitīšu un iepļaukšu šo Vadimu Uvarovu. Nu tiešām, idiotu ir tik maz. Viņš ar savu uzvedību tikai apkauno vilkačus. Un tas būtu labi, ja viņš būtu tikai parasts vilkacis, jo viņš ir no cienījama klana. Jā, jūtu līdzi viņa tuviniekiem, ģimenē ir melnā avs!
Viņa ielēja stipra izskata kafiju krūzēs un pielēja mums abiem krējumu, pastūma krūzi viņam pretī, un viņa apsēdās uz dīvāna, malkodama karstu, stipru, rūgtu dzērienu, kas viņu uzreiz uzmundrināja un nedaudz pacēla garastāvokli. Mēs sēdējām klusumā un baudījām dzērienu. Neviens no mums negribēja lauzt klusumu. Izdzēris gandrīz visu dzērienu, es joprojām noliku krūzīti uz galda, pagriezos pret Vladu un sirsnīgi pateicos:
– Es gribētu pateikties Danielam, bet viņš nenāks, vai es pareizi sapratu?
Viņš tikko bija iedzēris malku un vienkārši pamāja ar galvu.
Es turpināju, man tikai vajadzēja to dabūt ārā:
– Paldies arī tev, Vlad. Es redzēju, ka tu piecēlies pēc Daniela. Vai varat viņam izteikt manu pateicību? Jo es viņu satiku tikai šeit.
– Es tev pastāstīšu, kad ieraudzīšu. Bet jūs nekad nesapratīsit par viņu, kur un kad viņš varētu nonākt. Bet, ja es to redzēšu, es jums pateikšu. Starp citu, man ar tevi ir saruna. Es domāju, ka mūsu jauno attiecību sfērā mēs varam pārslēgties uz “tu”, un viņš burvīgi man uzsmaidīja, lai gan smaids ātri vien pārvērtās karikatūrā, Vlads izbrauca ar roku caur matiem, iztaisnoja krekla apkakli, kā ja "viņš jutās nevietā." , – Ak, kaut es tagad iedzertu, un kur es atkal dabūju sevi nepatikšanās?
– Kādas jaunas attiecības? – stostīdamies jautāju.
Vlads iesmējās, redzot manu apjukumu.
Es steidzos precizēt:
– Hm, Vlad, ko tu ar to domā? Bet mums nav attiecību! Daniels bija tas, kurš tam kauslim teica, ka mēs esam pāris. Tāpēc es noteikti drīz šeit neparādīšos. Vai varbūt es šeit vairs nenākšu. Es atradīšu, kur tikai cilvēki dejo tango.
– Visus šādus klubus vada vilkači, tāpēc tas nedarbosies. Bet šis ir pārāk populārs, pārāk moderns, atrodi vieglāku un dodies tur. Tad jūs neredzēsit šādus objektus. Nē, man nevar būt cilvēku draudzenes, es jokoju. Un Daniels palūdza mani parūpēties par tevi, jo mēs esam pazīstami jau ilgu laiku. Viņš vēl nav sevi atbrīvojis, un labāk, ja tu pagaidām šeit nerādies. Turklāt mēs pazīstam viens otru, un viņš redzēja, ka mēs dejojām kopā. Un es iesaku pāriet uz sarunu,” viņš lēnām iedzēra malku kafijas.
– Labi, turpināsim ar to. Bet es noteikti vēl neiešu uz šo klubu, man ir bail. Eh, žēl, mans tango partneris arī sanāca kopā ar savu draudzeni, un tagad man nav partnera. Un es tikko sajutu to garšu. Es negribētu atmest.
Vlads ieinteresēts paskatījās uz mani un nolika krūzi. Viņš piecēlās, apstaigāja biroju un pienāca man klāt, jautājot:
"Nāc šurp," un norādīja ar rokām, it kā aicinot viņu sākt dejot. Es piecēlos un piegāju viņam klāt. Vlads uzlika roku man uz muguras un maigi satvēra manu roku, it kā viņš