Mulsums. Meredita Vailda
sapratusi šī jautājuma nozīmi.
– Ko, lūdzu?
– Attiecības mēdz novērst uzmanību no galvenā. Ja šī grupa jums piešķirtu vajadzīgos līdzekļus, šāds faktors varētu ietekmēt jūsu izaugsmes spēju.
Tātad es nebiju viņu pārpratusi. It kā nepietiktu ar to vien, ka biju vienīgā sieviete šajā telpā, viņš bija pievērsis īpašu uzmanību manu attiecību statusam. Stulbais sieviešu nīdējs. Sakodu zobus, šoreiz novaldīdamās, lai neļautu vaļu lamuvārdu straumei. Es nedrīkstēju zaudēt savaldību, tomēr negrasījos arī ar smaidu atvairīties no viņa nepiedienīgās izturēšanās.
– Varu jums apgalvot, Lendona kungs, ka esmu simtprocentīgi apņēmusies nodoties šim projektam, – sacīju lēni un mierīgi. Uztvēru vīrieša skatienu, visiem spēkiem pūlēdamās likt viņam noprast, cik nožēlojama man šķita šāda attieksme. – Vai jums ir vēl kāds jautājums par manu personisko dzīvi, kas šodien varētu ietekmēt jūsu lēmumu?
– Nedomāju vis. Maks?
– Ē, nē, manuprāt, mēs esam uzzinājuši pietiekami daudz. Kungi, vai esat gatavi pieņemt lēmumu? – Makss pasmaidīja, pamādams pārējiem.
Trīs vīri uzvalkos pamāja un cits pēc cita uzslavēja manas pūles un izteica savu lēmumu pozitīvi novērtēt šo projektu.
Bleiks ieskatījās man acīs, mirkli paklusēja un tad paziņoja savu spriedumu tikpat nevērīgi, kā bija izpostījis man šo rītu.
– Es atturos.
Manī ieskanējās panikas trauksme. Gandrīz uzmācās asaras, kam tūlīt pievienojās mana iekšējā balss. Tā sāka gudrot atvadu runu Lendona kungam – ar tekstu par to, kur viņam būtu jāiet un kā tur varētu nokļūt. Paskatījos uz Maksu, gaidīdama pēdējo triecienu. – Nu, Ērika, es uzskatu, ka jūs ar savu projektu esat paveikusi patiešām lielisku darbu, un man pavisam noteikti gribētos uzzināt kaut ko vairāk. Vienosimies par nākamo tikšanos turpmāko pāris nedēļu laikā, lai varētu turpināt šo apspriedi un rūpīgāk iedziļināties loģistikas jautājumos. Pēc tam mēs izlemsim, vai vēlamies noslēgt ar jums vienošanos. Ko teiksiet?
Kāds atvieglojums. Biju gatava pārlēkt pāri galdam un apskaut Maksu.
– Tas būtu brīnišķīgi! Es ļoti gaidīšu šo tikšanos.
– Lieliski! Tas tad arī būtu viss.
Makss piecēlās, lai pirms aiziešanas vēl patērzētu ar pārējiem vīriešiem, un es paliku aci pret aci ar Bleiku, kura satriecoši izskatīgajā, iedomības pilnajā sejā nu bija parādījies neslēpts smīns. Īsti nesapratu, vai tagad vajadzētu iecirst viņam pļauku vai pieglaust viņa matus. Tas nebija viss, kas man bija padomā. Šajā īsajā laika sprīdī manī bija modušās tik pretrunīgas jūtas, ka biju spiesta sākt šaubīties par savu veselo saprātu.
– Tā bija laba prezentācija, – Bleiks paziņoja, paliekdamies tuvāk.
Viņa balss bija dobja un piesmakusi. Man pārskrēja trīsas.
– Patiešām? – nedroši attraucu.
– Patiešām, – viņš apliecināja. – Vai varu jūs uzaicināt brokastīs? – Viņa skatiens atmaiga, it kā pēdējo divdesmit minūšu laikā mēs nemaz nebūtu spurojušies viens otram pretī.
Apjukusi sabāzu pierakstus atpakaļ somā. Bleiks izskatījās brīnišķīgi, tomēr viņš bija krietni vien pārvērtējis savu ārieni, ja reiz uzskatīja, ka pēc tādas izrādes es piekritīšu ar viņu kaut kur doties.
– Pāri ielai ir kāds lielisks, mazs krodziņš. Tur var dabūt īstas īru brokastis.
Izslējos un ieskatījos viņam acīs, sajūsmināta, ka man ir radusies iespēja likt arī viņam izbaudīt atraidījumu.
– Man bija liels prieks ar jums iepazīties, Lendona kungs, taču dažiem no mums ir arī jāstrādā.
– Viņš tevi uzaicināja kaut kur aiziet? – Allija jūsmīgi pārvaicāja. Klausulē bija dzirdama Ņujorkas centra kņada un rosība.
– Laikam gan. – Vēl aizvien nebiju atguvusies no šī rīta notikumiem.
– Vai tu biji uzvilkusi savu lietišķo kostīmu? Ar zilganzaļo blūzi?
– Jā, protams, – es apstiprināju, novilkdama minēto apģērba gabalu un sabrukdama uz zemās gultas mūsu kopmītnes istabā.
– Tad jau nav jābrīnās. Tev tā tik brīnišķīgi piestāv.
Vai viņš bija seksīgs?
Bleiks Lendons bija viens no seksīgākajiem vīriešiem, ar kuriem es jebkad biju elpojusi vienu gaisu, taču pret sievietēm biznesā viņš izturējās necienīgi, un šāda uzvedība manās acīs krietni vien mazināja viņa pievilcību. Diemžēl viņš atradās draudīgi tuvu desmit manis visvairāk nicināto cilvēku sarakstam.
– Tam nav nekādas nozīmes, Allij. Es vēl nekad neesmu jutusies tik pazemota. – Sarāvos, no jauna skaidri atcerējusies viņa mestos izaicinājumus un tam sekojušo noraidījumu.
– Tev taisnība. Cik žēl, ka neatrados tev līdzās un nevarēju palīdzēt.
– Man arī žēl. Starp citu, kā noritēja tava intervija?
Allija uz mirkli apklusa.
– Labi.
– Jā?
– Patiesībā ļoti labi. Es gan negribu sadomāties par daudz, taču izklausījās visnotaļ daudzsološi.
– Tad jau lieliski. – Pūlējos apslēpt vilšanos, jo zināju, cik liela bija viņas sajūsma. Ja viss izdotos, viņai mārketinga daļas vadītāja pakļautībā būtu jāstrādā vienā no lielākajiem modes zīmoliem. Jau mēnešiem ilgi biju zinājusi, ka Allija pēc diploma saņemšanas sāks meklēt pilnas slodzes darbu, taču doma par to, ka nāktos vadīt vietni bez viņas, šķita nomācoša. Man vajadzēja kļūt par uzņēmuma jauno balsi līdz brīdim, kad mēs varēsim atļauties pieņemt darbā jaunu mārketinga daļas vadītāju, un sakaru veidošana nekad nav bijusi mana stiprā puse.
– Nekas jau vēl nav iekalts akmenī. Gan redzēsim.
– Mums vajadzētu to nosvinēt, – es ierosināju. Dievs bija mans liecinieks, ka pēc tik velnišķīgiem rīta pārdzīvojumiem man bija nepieciešams kāds atalgojums.
– Mēs varētu nosvinēt to, ka tagad mums ir jauns labākais draugs – Makss! – viņa iespiedzās.
Iesmējos, zinādama, ka arī Makss būtu tieši viņas gaumē, ja vien abi būtu satikušies. Ieraugot vīriešus uzvalkos un vestēs, viņa burtiski ģība.
– Jācer, ka viņš nepiekrita mani uzklausīt vēlreiz tikai tāpēc, lai izdarītu vēl vienu pakalpojumu Kvinlenam.
– Cilvēki nemēdz šūpot citiem deguna priekšā burkānus divu miljonu dolāru vērtībā tikai tāpēc, lai izdarītu kādam pakalpojumu.
– Tiesa gan, taču es nevēlos, lai viņš iegulda naudu, ja vien tas viņu patiešām neinteresē.
– Ērika, tu atkal sāc visu pārmērīgi analizēt, kā jau allaž.
Lēni izelpoju. – Var jau būt.
Cerams, viņai bija taisnība, taču man šķita neiespējami nepārdomāt visus iespējamos notikumu virzības variantus, lai mēģinātu visu izplānot un tiem pienācīgi sagatavoties. Pēdējā laikā man bija tik daudz darba, ka smadzenes ne mirkli nepārstāja darboties.
– Pēc stundas kāpšu vilcienā. Atgriezīšos pirms vakariņām, un tad mēs varēsim kaut ko iedzert.
– Labi, tad arī tiksimies. – Beidzu sarunu un piespiedu sevi