Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna
struktūru jēgas kopsaucēji —ilgstošie vai pagaidu vērtību/sistēmas komplektācijas iegūšanas motivācijas loģiskie kopsaucēji.
Resursu nodrošinājums priekš loģiskās sistēmas ir /vai var būt-ideoloģisks/progresīvi loģisks/vīziju/situāciju pieprasījums/nišas pieprasījums/progresa/loģiskās loģistikas ķēdes posma pieprasījums/abstrakto pretenziju/konkurences/stabilizācijas pieprasījums/modes/tehnoloģiskais/finanšu/kultūras/politiskais.
Resursu aprite-sistēmas vērtības pieprasījums priekš citu sistēmas vērtību darbībām/citas sistēmas resursu komplektācijās. Resursu jēgas aprite resursa aktuālā/operatīvā jēga, ir tā esamība/pieejamība noteiktā laikā, kad ir notikuma pieprasījums/vajadzība pēc tā loģisko darbību veikšanai problēmas/uzdevumu atrisināšanai.
Iegūstot sistēmas notikumu rezultātus (realitātes vadības notikumu pieredze) citi tās vērotāji vai nākošie dalībnieki iegūst praktisku darbību algoritmus-kur /ar ko, kāpēc darbības tiek veiktas kādās sistēmās un laika vienībās/posmos. Jebkurš notikums tie plānveidīgi vadīts ar informācijas/datu loģistiku-resursu piesaiste un to darbību uzdevumi salāgoti/sinhronizēti/saskaņoti atskaites izpildes posmu laikā kopējā limita laikā-mijiedarbībām plānotajā laikā lai notiktu saskaņoti plānoti notikumi. Loģistikas darbībām ir būtisks visas sistēmas darba rezultātu kontrole/situāciju kontrole.
Lai iegūtu pret vērstu opozīciju/oponentu vērtību, ir jāzina to pozīcijas vērtības, lai formētu analogi adekvātas mijiedarbības iespēju procesu moduļus resursu cīņās-loģiskais resursu formēšanas algoritms. Zinot pretinieku resursu izmantošanas algoritmu var modulēt citu efektīvāku metodiku izmantošanu-loģistikā/propagandas tēla/optimizācijā/vērtību kāpināšanā.
Primāri loģiskie argumenta pamatojumi ir/ vai var būt netieši-emocionāli/pragmātiski/konstruktīvi/šaubu/noteiktības/nenoteiktības/skaidras vai neskaidras nākotnes vīzijas, kur bāzējoties uz vēlāk konkretizētiem resursu piesaistes iespējām. Loģiskais process stabilizējas citos objektīvu faktu pamatojumos-vadlīnijas formēšanās nosacījums.
Zinot /izzinot objektīvos Esamības algoritmus darbībām ar resursiem sistēmās un to funkciju algoritmus, var prognozēt sistēmas attīstību un sabrukšanu, kādā no destabilizācijas etapiem, pie nosacījumu /faktoru maiņas sistēmas vērtību aprites loģistikā, vai balansa //līdzsvara nodrošinājumā -resursu pietiekamības aprites trūkums/traucējumi, vai/un asinhrona sistēmas darbības pēc destruktīvās loģiskās būtības, vai neadekvātas informācijas dominante ar tā akcenta pieņemtu vērtējumu.
Esamības sabiedrības/civilizācijas sistēmas veido to dalībnieki —apziņas informācija programmu vērtību nesēji, bāze sistēmu likumu formētos procesos. Sistēmu topošiem līderiem /līderos tiek projicētas situāciju reālas vērtības/pretenzijas, kur sabiedrība caur līderiem grib realizēt-līderis abstraktā tēla vīzijas vērtību prasības realizāciju realitātei. Likteni nosaka reālie neizbēgamie procesi noteiktu vērtību/tradīciju -kopēšana/pieredzes diktēti. Reāli sabiedrība ir loģisko vērtību nesēja-vērtību prioritātes un procesa veids to realizācijām.
Vērtības dalās-primārās dabas modulis (instinkti) un to realizācija attiecīgā iespēju formātā, vai transformētā formātā un otrs mainīgais nestabilais abstraktais attīstību civilizētais modulētais modulis, modulētas vērtības iegūtas uz negatīvu/pozitīvu pieredzi kuras ir pretēji vērstas vērtības pret negatīvās pieredzes iegūtām vērtībām (smagās cīņās),kur tiek izveidota trešā vērtību sistēma, kura pretēji vai neitrāli vērsta pret abu bijušo negatīvo notikumu vērtībām- uz abu sistēmu vērtībām tapušas citas citu vērtību sistēma- dialektikas procesa rezultāts ir neizbēgams produkts-vērtību īpašību modernizācija. Sistēmas vērtības darbojas lai kādas tās būtu bāzes loģikas algoritmu ietvaros ja tām ir loģiskās saites
Harmonijas dinamika
Loģisko sistēmu Harmonija-Esamības primārās bāzes pagaidu stāvoklis pirmajos tapšanas mirkļos -enerģijas pozīcijas potenciāls-absolūti ideāla sinhrona sistēma, primārās substances fundamentālais jēgas stāvoklis-starta inflācijas eksplozijai. Loģiski esamības starta sākuma izspolē sistēma bija iespējams primāro pilnīgi identisku NE- telpā-visur-nekur elementu koncentrācija. Attīstībai izejas-Strata-izspolēs pozīcija, kurai vienlaicīgi satur loģisko pārvērtību potenciālu, un to tālāku transformāciju loģiskās jēgas procesos- sistēmās. Evolūcijas/attīstības primāras substances likumu kombinācijās tiek iegūta sistēmu jēga subjektīvā izpildījumā objektīvo likumu procesu ietvaros. Realizācijas jēgas attīstība pārvērtībās notiek sistēmās nepārtrauktā dinamikā-progresā vai /un regresā, pārvērtības caur izvēlētām selektīvi pieejamām derīgām/saderīgām vērtībām. Harmonijas postītāja ir pārspīlējumi/nekopotence/ne adekvātums/haoss/ nenoteiktība/ļaunums/negatīvisms, kuri destabilizē sistēmas to sabalansētās sinhronizētās adekvātās nu jau dažādu potenciālu sistēmu vērtību asinhronās vērtības, sinhronas jēgas sistēmās. Starta primāro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono vērtību potenciālu kombinācijas, bet atkal sinhronizētas sistēmas savstarpēji atkarīgā relatīvā eksistences jēgā. Relativitātes esamību dot atšķirīgi pozīciju potenciālu eksistence realitātē, kuru īpašību stāvoklis nes un noformē relativitātes esamības dinamikas likumu. Pēc definīcijas -ideāla harmonija ir pretrunīgu/dažādu pozīciju vērtību neesamība visā un ar to saistītās sistēmās.
Simetrijā ir primārā Esamības Starta bāze-nemainīgā bāze pirmais rašanās stāvoklis, bet asimetrija -simetrijas sinhronās izjauktās (eksplozija/inflācija) kombinācijās asimetrijā-mainīgās kombinētās vērtībā procesu dinamikā. No simetrijas uz- NE simetrijas sistēmas elementu kombināciju -tēmas jēgas neizbēgams formēšanas argumentācijas process. Simetrija -nesimetriskās sistēmas sastāvdaļa (simetrijas dinamikas rekombinācijas stāvoklis) cenšas evolūcijās procesā organizēt nosacītu simetriju sistēmā, bet tas ir nepiespējami, var līdz tikai nepilnīgai, ne ideālai simetrijai-simetrijas ilūzijai. Ir citas pakāpes loģisko vērtību simetrija. Esamībā var virzīties pretī simetrijas stāvoklim reāli un abstrakti, bet to nekad nevar sasniegt, gluži kā gaismas ātrumu, vai pretēji gaismas ātruma miera stāvokli pirms Esamības eksplozijas-saistītā neiespējamības bijusī vēsturiskā būtība. Iespējama tikai ne simetrijas sistēmu sinhronizācija procesos, un to summu, sistēmas vērtības atvasinātā,,simetrija», pozīciju, pretenziju nosacīta simetrija. Starta Esamības notikums Ideāla simetrija tālāk notikumi rekombinācijā-ne simetrijā-simetrijas kontroles spēku ietekmē, ne simetrija cenšas kļūt simetriska, kaut cik tuvināties ar NE- simetrijas potenciāliem.
Bāzes simetrijas enerģijas kontrole atkarīga kādos pozīciju stāvokļos atrodas ne simetrijas potenciāli to dinamika. Antagonismus agresīvus pretrunīgus pozīciju potenciālus sašķeļ un samazina ļaunu vērtību sistēmu-labais uzvar ļauno. Vēsturiskos hronoloģijas notikumos atgriezties nevar pat hipotētiski pat pie totālas deflācijas var tikai aktivizēt kādu vērtību, bet ne visu notikumu analogu sistēmu-pagātnes pilnīga kopija nav iespējama. Ideālā simetrijā nav dažādības, būtu monotona tikai viena pozīcija, viena kustība Esamībā, ar vienīgo pamat bāzes vērtību sistēmu, nav ar ko salīdzināt-pat hipotētiski fantāzijās nav ar ko salīdzināt, un nav kam salīdzināt. Esamības dinamikas eksistenci nodrošina Ne simetrijas bāzes mijiedarbības.
Tiekšanās pēc pilnīga ideāla noved pie papilējumiem un novirze no adekvātas būtības, kur dominējošas pretenzijas disonansē ar reālo pretenziju pieprasījumu. Inercē bremzē, bet pārspīlējumi ar lielu potenciālu grauj sistēmas funkcijas. Pārspīlēts ideālisms ir sinonīms neiespējamībai, bet pārspīlēts materiālisms ir barjera harmonijas neiespējamībai.
Esamības tapšanas sākuma mirkļos viss, visur bija pilnīga