Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

Informācijas loģiskās vērtības - Juris Vīksna


Скачать книгу
ķēdes elementiem ir pamatfunkcijas un palīg funkcijas, resursa nesošās/vadības līnijās un vadības kontrolētiem korekcijas līnijas procesiem.

      Loģiskā jēgas saturs sastāv no dažādām relatīvajām vērtībām-aktuālās pretenziju vērtības/mērķu vērtības/sociālās statusa vērtības/plānu vērtības/vīziju vērtības/fantāziju vērtības/tēlu vērtības.

      Loģisko vērtību efektivitātes un kvalitātes kombināciju izmantošana sistēmā nosaka tās pozīciju spēku un adaptācijas īpašības. Loģisko elementu vērtību izvēle un to atbilstība darbību etapiem nosaka sistēmas darba spējas un vispārējos raksturojums-sistēmas kvalitāte ir to īpašību relatīvais pieprasītais kopums. Loģikas un loģistikas izmantošana sistēmu procesiem ir relatīvās loģiskās jēgas kontroles izpildījums.

      Notikumu notikšana, vai iespējamu notikšanu plānošana iespējamos resursu darbības laikos, sistēmas dinamikai ir sistēmu iespējamais mijiedarbību sinhronizētais relatīvais laiks. Loģistikas process informācijas saņemšanas un nodošanas apmaiņas iespējamības resursu/tehnoloģiju piesaistāmais vai esošais nodrošinājums. Loģistika plānoto notikumu un notiekošo informatīva kontrole, un adekvāta pret situāciju analīze, un lēmumu tālāku pieņemšana. Loģistika sistēmas un palīg sistēmu notikumos resursu un informācijas nesēju sagatavotība un atbilstība uzdevumu veikšanai. Loģistika-sistēmas notikumu definēta dalībnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definēšana/sankcijas/sodi.

      Loģistikas funkciju realitātes loģika:

      • Loģistikas būtība ir resursu/darbību/procesu optimizācija uz iegūtām prakses zināšanām-loģiskā teorētiskā plānošana darbībām. Teorētiski nepamatota vai citas neadekvātas pieredzes izmantošana, var un noved pie sistēmas disfunkciju aktivizēšanos resursu neadekvātu pret balansa pārslodzi un ilgtermiņa izsīkumu darba spēju samazināšanos-kaitējošs faktors.

      • Loģistika dažādu kaitējošu vai nejaušu faktoru samazināšana novēršana, vai pilnīga izslēgšana ar citiem kontrolējušiem motivācijas instrumentiem, vai loģisko slazdu izmantošana ietekmes novirzīšanai-manipulācijas ar citu speciāli noformētu informāciju. Loģistika darbību iespējama plānošana (gatavi darbību algoritmi) nestandarta notikumu izmaiņu situācijās. Loģistika-pragmātiska un kritiska situācijas loģiskā analīze. Loģistika-krīzes situācijā saglabāt sistēmas darbību darba spējas pārslēdzoties uz bāzes nodrošinājuma resursiem, vai rezerves resursiem-notikumu kompensēšana.

      • Loģistika-pretenziju satura papildināšana, vai maiņa uz iespējamu izpildījumu. Loģistika-dinamisko pretenziju sakritība priekš kopējām darbībām-vienošanās. Loģistika-rezerves darbību apzināšana un to pieejamība neparedzētās situācijās.

      • Loģistika-informācijas nesēju un resursu īpašību pretenziju noskaidrošana to automātiskām virsvērtību un pretenziju motivācijas izmaiņām-primāri, primitīvā loģika, vai un komplicētā sistēmas motivētā loģika. Informācijas nesēja loģisko līmeņu dažādu algoritmu selektīva izvēle priekš uzdevuma veikšanas-loģisko analītisko darbību jauda.

      • Loģistika-vai pretenzija adekvāta pret dinamikas izmaiņām/stāvokļiem resursu ieņemšanas un jau atrašanās resursu iegūšanas/papildināšanas aprites sistēmu nišās.

      • Loģistika-plāns ir reāls vai tikai virtuāli/abstrakti iespējams un /vai ir visi nosacījumi tā realizācijai citā reālajā vidē. Loģistika-nosacījumu (likumu) /faktoru noskaidrošana priekš plāna realizācijas. Loģistika-kurš loģikas tipa modulis vai /un to kombinācija tiek izmantota piedāvātajam resursu iegūšanas, vai un apmaiņas plānam.

      • Loģistika-primāri kritiskā analīze un tālāk pragmātiskā un citu loģikas tipu iesaisti- lai noskaidrotu relatīvo pozīciju un notikušo darbību stāvokli. Pilnīga negatīva kritika, kura nav objektīva nedot iespējas sistēmai darboties, var būt konkurentu virzīta uz motivācijas samazināšanu un novirzi. Loģistika-dažādu iespēju apzināšana un to organizēšanas iespējamības plānošana-rezerves varianti.

      • Loģistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivācijas dinamiskais saturs un tā aprites nodrošinājums (reklāma, Breds/zīmols /mode/atpazīstamība/statusa simbols/funkciju nodrošinājuma palīglīdzeklis),motivācija argumentu segums. Loģistika-resursu piesaiste balstīta uz primāro loģiku —divi loģiskie pamatotie soļi, lai tiktu veiktu darbības, kuri tiek veikti priekš cita līmeņa loģikas resursu iegūšanas kontroles sistēmas.

      • Loģistika-nepieciešamo resursu apzināšana /iegūšana/piesaiste priekš pilnīgas tālāk sistēmas funkcionēšanas gala produkta/tu mērķa sasniegšanas ar tālāku sistēmas atpazīstamības pieprasījuma apriti, vai vienreizējs pasākums ar piedalīšanos citos sistēmu resursu ieguves piedāvājumos vai mērķtiecīgās iespējās.

      • Loģistika-dažādu iespēju apzināšana un to organizēšanas iespējamības plānošana-rezerves varianti. Loģistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivācijas dinamiskais saturs un tā aprites nodrošinājums (reklāma, Breds/zīmols /mode/atpazīstamība/statusa simbols/funkciju nodrošinājuma palīglīdzeklis),motivācija argumentu segums.

      • Loģistika-resursu piesaiste balstīta uz primāro loģiku —divi loģiskie pamatotie soļi lai tiktu veiktu darbības, kuri tiek veikti priekš cita līmeņa loģikas resursu iegūšanas kontroles sistēmas.

      • Loģistika-kurš loģikas tipa modulis vai un to kombinācija tiek izmantota piedāvātajam resursu iegūšanas vai un apmaiņas plānam.

      • Loģistika dažādu kaitējošu vai nejaušu faktoru samazināšana novēršana vai pilnīga izslēgšana ar citiem kontrolējušiem motivācijas instrumentiem vai loģisko slazdu izmantošana ietekmes novirzīšanai-manipulācijas ar citu speciāli noformētu informāciju.

      • Loģisko elementu vērtību izvēle un to atbilstība darbību etapiem nosaka sistēmas darba spējas un vispārējos raksturojums-sistēmas kvalitāte ir to īpašību relatīvais pieprasītais kopums. Loģikas un loģistikas izmantošana sistēmu procesiem ir relatīvās loģiskās jēgas kontroles izpildījums.

      • Loģistika-primāri kritiskā analīze un uzreiz tālāk pragmātiskā u citu loģiskas tipu iesaisti lai noskaidrotu relatīvo pozīciju un notikušo darbību stāvokli. Pilnīga negatīva kritika kura nav objektīva nedot iespējai sistēmai darboties-kaitīga, var būt konkurentu virzīta uz motivācijas samazināšanu un novirzi.

      Конец ознакомительного фрагмента.

      Текст предоставлен ООО «ЛитРес».

      Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.

      Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

/9j/4AAQSkZJRgABAQIAOwA7AAD/4gxYSUNDX1BST0ZJTEUAAQEAAAxITGlubwIQAABtbnRyUkdCIFhZWiAHzgACAAkABgAxAABhY3NwTVNGVAAAAABJRUMgc1JHQgAAAAAAAAAAAAAAAAAA9tYAAQAAAADTLUhQICAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAABFjcHJ0AAABUAAAADNkZXNjAAABhAAAAGx3dHB0AAAB8AAAAB
Скачать книгу