Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs
“Twitter” vai kādu citu aplikāciju, nevis sērfodami internetā. Mobilās aplikācijas tik strauji iespiežas cilvēku dzīvē, ka pamazām izstumj arī televīziju. Plāno, ka jau 2014. gadā aplikāciju popularitāte pārspēs arī šos ilgu laiku viesistabās valdījušos zilos ekrānus.
Interneta telpa rada jau pavisam citādus spēles noteikumus, tāpēc nav ko brīnīties, ka agrākie ekonomikas principi brīžiem mainās pašos pamatos. Jo labāk pazīsim šo vidi, jo labāk būsim sagatavojušies paši tajā piedalīties un veidot savus spēles noteikumus.
Spēles laukumā teorija vien nepalīdzēs
Bieži apmeklēju universitātes, man sevišķi patīk tikties ar jauniem, entuziasma un ideju pārpilniem cilvēkiem. Tā patiesi ir viena no svarīgākajām manas dzīves sociālajām misijām. Iznāk pabūt ne vien Lietuvas un tai tuvējo valstu universitātēs un citās izglītības iestādēs, bet arī slavenākajās pasaules universitātēs dažādās valstīs. Bieži diskusijas sākumā mēdzu pajautāt auditorijai, cik no viņiem gribētu darboties paši savā biznesā. Gan Lietuvā, gan Amerikā – Hārvarda, MIT /Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts/, Kalifornijas, Stenforda universitātē – roku paceļ apmēram puse no klātesošajiem.
Visdrīzāk, tāda jau ir cilvēku daba, ka mums gribas radīt kaut ko jaunu un ar idejām mainīt pasauli. Taču pēc šī jautājuma esmu noskaņots painteresēties vairāk. Kad tai auditorijas daļai, kura vēlētos darboties savā biznesā, pavaicāju, kuri no viņiem gatavojas šo domu īstenot pēc trim gadiem, rezultāti Amerikā un mūsu zemē jau mēdz būt atšķirīgi. Lietuvā tādi plāni ir tikai dažiem. Taču Amerikā gandrīz nav atšķirības starp tiem, kas pauž vēlmi un ir gatavi sākt savu biznesu.
Visdrīzāk, tāda jau ir cilvēku daba, ka mums gribas radīt kaut ko jaunu un ar idejām mainīt pasauli.
Varbūt varētu teikt, ka tas arī ir sava veida evolūcijas likums: vienus cilvēkus uz priekšu virza alkas pēc notikumiem un nezināmām teritorijām, viņi visu laiku domā par to, ar ko varētu pārsteigt pasauli, ko jaunu izgudrot sev un cilvēcei. Taču otra daļa cilvēku ir apmierināti ar to, kas viņiem ir, un neprāto par iespaidīgām pārmaiņām un pasaules pārveidošanu. Arī tas nav slikti, sabiedrībā jāvalda līdzsvaram.
Tomēr Lietuvā satieku diezgan daudz talantīgu, radošu un apņēmības pilnu cilvēku. Bieži vien, redzot tik daudz nerealizētu sapņu un cerību, kļūst vienkārši skumji. Nereti sarunājoties vaicāju, kādi ir iemesli, kāpēc viena vai otra ideja palikusi neīstenota.
Jaunam cilvēkam es saku: “Tava iecere ir jauka, kāpēc to neīsteno?” Visbiežāk sagaidu atbildi, ka nav iespēju, – nepieciešams bankas aizdevums, bet tad noteikti jāieķīlā dzīvoklis vai māja. Ne vienmēr arī ir, ko ieķīlāt. Taču, ja arī esi gatavs ieķīlāt savu māju, tas ir bezgala liels upuris – un ja nu nepaveiksies? Jo tad paliksiet ne vien bez biznesa, bet arī bez mājas. Lai arī cik dīvaini – galvenais tā iemesls ir mūsdienu biznesa veidošanas zināšanu trūkums. Kā veidot veiksmīgu mūsdienu biznesu, kādus principus izmantot mūsdienu uzņēmējdarbībā – to zina tikai retais ne tikai Lietuvā, bet arī visā mūsu zemes reģionā. Diemžēl mūsu tirgus ekonomikai ir tikai 20 gadu, varbūt pat nav ko brīnīties, ka tikai tagad sākam iepazīties ar kādiem likumiem, – par tiem sākts runāt universitātēs, rakstīt rokasgrāmatās.
Taču, ja kaut vai no galvas iekaltu basketbola spēles noteikumu grāmatu, tas nenozīmē, ka būsiet gatavs spēlēt augstākajā līgā. Gluži pretēji, spēlētājs, kuram ir tikai teorētiskas zināšanas, laukumā var būt nulles vērts. Viņš taču neko nezina – viņam nav pieredzes komandas spēlē, nav redzētas praktiskas situācijas, un, visbeidzot, tāds spēlētājs arī nezina savas īstās iespējas. Rokasgrāmata to visu nevar sniegt. Varat dienu un nakti lasīt par basketbolu, analizēt spēles situācijas, runāt ar draugiem par profesionālu basketbolistu tehniku vienā vai citā spēlē. Tomēr, ja pats vēlaties būt basketbolists, jums vajadzētu ne tikai ar grāmatu rokā staigāt pie atsaucīgiem speciālistiem, bet arī augām dienām liet sviedrus basketbola laukumā kopā ar savu komandu.
Ja pats vēlaties būt basketbolists, jums vajadzētu ne tikai ar grāmatu rokā staigāt pie atsaucīgiem speciālistiem, bet arī augām dienām liet sviedrus basketbola laukumā kopā ar savu komandu.
Vienīgi prakse un iespēja mācīties no savām kļūdām ļaus iet uz priekšu, sasniegt izvēlētos mērķus. Lietuvā aiz basketbola spēles laukuma robežām komandas gars vēl bieži tiek aizmirsts. Taču tikai iedomājieties, kādus rezultātus varētu sasniegt, ja visa komanda apņēmīgi un motivēti virzītos uz priekšu tā, kā basketbola komanda iziet spēles laukumā, lai izcīnītu zeltu.
Mums ir viss, kas vajadzīgs
Tie ir ļoti vienkārši un elementāri principi. Bet kāpēc tos līdz šim var saskatīt tikai spēles laukumā un kā tādu leģendu par nesasniedzamu labumu, kas pastāv vien citās zemēs un ar grūtībām lauž ceļu uz Baltijas jūras reģiona valstīm? Mēs neesam citādi: esam talantīgi un apdāvināti, mums ir visas iespējas būt uzvarētājiem. Amerikā pirmos ekonomikas likumus bērni mācās jau pusaudža gados, kabatas naudu pelnīdami “McDonald’s” restorānā. Nereti Silīcija ielejas bērni no sava brīvā laika darbiem, draugiem un televīzijas par riska kapitālu zina vairāk, nekā Lietuvas studenti iemācās lekcijās.
Saprotams, Lietuvas vēsture ir citāda nekā Amerikas, tagad mums ir ļoti daudz, ko mācīties. Tirgus ekonomikas likumi šeit tiešām ir vēl jaunums. Taču pats bizness visā būtībā ir tā izmainījies, ka pašlaik visa pasaule mācās jaunus likumus. Tas maina ne tikai biznesa modeli – tas maina sabiedrību.
Bāzes zināšanas mums ir ļoti nepieciešamas. Šī grāmata nepretendē uz sarežģītu ekonomikas likumu analīzi, taču es vēlētos ar visiem dalīties zināšanās, ka šodien uzņēmējam vairs nevajag 20–30 gadu pieredzi biznesā. Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.
Apguvusi mazliet zināšanu, Lietuva jau parāda labus rezultātus. Helsinkos notikušajā uzņēmēju un jaunatnes sanāksmē no 100 piedāvātajām idejām 400 profesionāļu, pieredzējušu uzņēmēju atlasīja tikai 20 spēcīgākās. To vidū 5 idejas bija lietuviešu radītas. Šajā sanāksmē piedalījās Latvijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas pārstāvji, bet lietuvieši spēja piedāvāt ceturto daļu labu ideju. Daudzām šīm valstīm taču ir diezgan ilga pieredze gan tirgus ekonomikas, gan dažādā IT un telekomunikāciju uzņēmējdarbībā. Acīmredzot mums ir idejas un entuziasms, bet trūkst zināšanu.
Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.
Pirms pieciem gadiem es pat nezināju, kas ir riska kapitāls un kā tas darbojas. Nācās pamācīties, kamēr sapratu visus jaunos biznesa likumus un kā tos izmantot mūsdienu aizvien ātri mainīgajā pasaulē.
Šodien arvien vairāk jaunatnes satiekas, sarunājas, lasa, diskutē dažādos startup[1] klubos. Pamazām dzīve sāk kūsāt arī Lietuvā. Ir svarīgi saprast tieši to, ka pašām labākajām un iespaidīgākajām idejām vajadzīgas zināšanas, bet ne komfortablas telpas. Amerikā tās dzima garāžās un vēl aizvien pārsteidz visu pasauli. Un, domāju, aizvien vēl pārsteigs.
Vai nodarboties ar biznesu?
Par kūkām un itāliešiem, kas netiecas pēc peļņas. Izmainīt pasauli vai nopelnīt miljonu? No dažiem skolēniem līdz 100 milj. lietotāju. Mazi uzņēmumi, bet diži mērķi. Uzņēmēji bez sentimenta. Dažu gadu laikā – par “Google” viceprezidentiem.
Ir diezgan grūti atbildēt, vai vajadzētu nodarboties