Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs
ir citāda – uzņēmēji, kuri iedzīvina savas idejas, ne vienmēr sasniegs vismazāko pašizmaksu un vislielāko preces un pakalpojuma cenu. Viņi nerīkosies pēc klasiskajiem ekonomikas likumiem un par savu svarīgāko mērķi nepasludinās peļņu. Neuzskatu, ka bagātība ir kas slikts. Taču, lai arī kāds būtu mērķis, nauda ir tikai līdzeklis. Protams, ka mūsdienu vide maina arī ātrumu, kādā iespējams sagaidīt vēlamo rezultātu. Senāk, lai izveidotu miljardu vērtu biznesu, vajadzēja 10 gadus. Piemēram, viesnīcu tīklu nebija iespējams izveidot ātrāk par desmit gadiem. Digitālo tehnoloģiju gadsimtā laiks, kurā var gūt vēlamos rezultātus, ir daudz īsāks. Par visstraujāk izaugušo kompāniju pašlaik tiek uzskatīts kopīgas iepirkšanās portāls “Groupon” un interneta spēļu kompānija “Zynga”.
“Zynga” vērtība četru gadu laikā izaugusi no 1 līdz 7 mljrd. ASV dolāru, bet portāla “Groupon” vērtība trīs gadu laikā – 13 mljrd. ASV dolāru. Taču līderis šajā jomā ir “Facebook”. Sociālā tīkla vērtība astoņu gadu laikā sasniegusi rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru.
Vislielākā peļņa tiek tikai tiem, kas strādā kvalitatīvi
Finansiālā brīvība ir ļoti spēcīgs faktors. Nauda palīdz realizēt daudz vēlmju, apmierināt ne mazums dažādu vajadzību, ļauj justies drošāk par savu un savas ģimenes nākotni.
No redzētā Silīcija ielejā un savā apkārtnē Lietuvā varu secināt, ka vispirms, kā jau iepriekš teicu, dominē nolūks realizēt ideju, taču otrā vietā tomēr ir vēlēšanās nopelnīt.
Ne mazums uzņēmēju iesāk savu biznesu tikai tāpēc, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas. Pēc manām domām, ap 30 procentu uzņēmēju Amerikā, Lielbritānijā un Rietumeiropā ir ieinteresēti veidot un pārdot biznesu tikai finansiāla labuma dēļ. Tā saucamie sērijveida uzņēmēji (angl. serial enterpreneur) nejūt sentimentu pret radīto produktu vai pakalpojumu un sagaida pēc iespējas lielāku pelņu. Šeit jau var piemērot klasiskās ekonomikas likumus, kuri palīdz sasniegt vislabākos rezultātus. Tomēr arī šajā gadījumā panākumus biežāk gūst tie, kuri rada kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu.
Par tipisku sērijveida uzņēmēju varētu saukt savu draugu Amerikā Omāru Hamoui, kurš arī man palīdzēja izprast Silīcija ielejas modeli. Savu mobilo reklāmu biznesu “AdMob” viņš sāka no preču reklāmas “GetJar” platformā. Attīstot biznesu, pēc pāris gadiem viņš kompāniju pārdeva “Google” par 750 milj. ASV dolāru. Pat pēc šī veiksmīgā darījuma Omārs turpina investēt un veido jaunus uzņēmumus.
Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus.
Cits paziņa ir interesanta un radoša personība – Andrejs Andrejevs, kurš Krievijā izveidoja un attīstīja interneta reklāmas kompānijas “SpyLog”, “Begun” un iepazīšanās portālu “Mamba”, kā arī visus šos uzņēmumus sekmīgi pārdeva. Šobrīd Andrejs vada citu paša izveidotu uzņēmumu – sociālo iepazīšanās tīklu “Badoo”. Šis blogs pašlaik ir vairāk nekā 2 mljrd. ASV dolāru vērts.
Tad gandrīz visas lielākās kompānijas un korporācijas alkst iegūt maksimālu finansiālo atdevi. Kā jau sacīju, Stīvs Džobss, Marks Cukerbergs, Lerijs Peidžs un Sergejs Brins vada ļoti lielas kompānijas un pirmām kārtām vēlas realizēt savas idejas. Taču otrs šo kompāniju mērķis ir saņemt pēc iespējas lielāku finansiālo atdevi.
Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus. Viņš pārstāv akcionāru finansiālās intereses.
Piemēram, akcionāriem vismazāk var rūpēt izmainīt pasauli vai piemēroties kompānijas dibinātāja dzīvesveidam. Viņu galvenais mērķis – no investētās naudas iegūt maksimālo labumu. Investoru kompānijas visbiežāk nejūt sentimentu.
Saņemot investīcijas, jābūt atklātam. Īpaši tādos gadījumos, kad vadītāja un akcionāra intereses var atšķirties. Vajadzētu pateikt, piemēram, ka vēlaties radīt neparastu produktu, un uzsvērt, ka pieņemat ieguldījumu, bet nevarat garantēt, ka kompānija gūs vislielāko finansiālo labumu. Jā, jums var paveikties daudz nopelnīt, bet jūsu mērķis, piemēram, nav nopelnīt pēc iespējas vairāk.
Ja kompānija ir neliela un akcionāru loks šaurs, vienošanās nevarētu būt sarežģīta. Taču, kad sabiedrība kļūst atvērta un akcijas sāk pārdot biržā, tad vadītāja uzdevums ir sasniegt vislielāko finansiālo labumu un nopelnīt vislielāko ienākumu investoriem.
Mazs bizness palīdzēs lieliem mērķiem
Dažreiz tiešām šķiet, ka cilvēki pietiekami nenovērtē visas biznesa priekšrocības. Protams, varbūt ne katrs sapņo par privāto biznesu un ne katrs vēlētos uzņemties tādu atbildību. Taču, ja arī jūs neinteresē patstāvīgs bizness, bet vēlaties strādāt lielā kompānijā, ieņemt augstu amatu un saņemt garantētu algu, – privātais bizness jums var palīdzēt, ja iecerat pat pašus ambiciozākos nākotnes plānus. Pirmkārt, izveidojot savu biznesu, pats būsiet atbildīgs par to, kādus pienākumus uzņemsieties.
Jo lielāka kompānija, jo tajā vairāk darbinieku. Un tad arī kandidātu uz vienu pozīciju ir vairāk un ticamība, ka tiksiet paaugstināts, var būt niecīga. Turklāt maz ticams arī tas, ka liela kompānija pēkšņi divkārt paplašināsies vai mēneša laikā tiks izveidota jauna nodaļa. Tad ceļš pa karjeras kāpnēm var izrādīties ļoti garš.
Tomēr, kā jau teicu, mazā kompānijā šie procesi ir daudz ātrāki, uz paaugstinājumu neskatās tik birokrātiski. Pieņemsim, ka lielās korporācijās ir skaidri norādīts, kādai vajadzētu būt izglītībai kandidātam, kurš pretendē uz konkrēto pozīciju, kā arī citi atbilstoši nosacījumi, bet mazā uzņēmumā pienākumu sadale varētu būt atkarīga no kolēģu vienošanās.
Ja, izveidojot jaunu kompāniju, pavada veiksme, – ir divas iespējas. Pirmā – veiksmes gadījumā kompānijas akcijas tiks pārdotas biržā. Otrā – jūsu uzņēmumu vēlēsies nopirkt liela kompānija. Iespēja, ka nāksies pārdot savu uzņēmumu, ir pat 20:1. Turklāt pārpirkšanas gadījumā bieži notiek tā, ka nopirktās kompānijas darbinieku amati nemainās.
Ja arī amats būs par vienu pakāpi zemāks, vienmēr jāsaglabā augsts pienākumu izpildes līmenis. Un, ja prezidenta vietā jums tiks viceprezidenta postenis, gada atalgojums būs 300–500 tūkst. dolāru. Amerikā tas ir raksturīgi. Izveidojot privāto biznesu un trīs gadu laikā to sekmīgi attīstot, ceturtajā gadā to varat pārdot un ieņemt ļoti augstu amatu lielā kompānijā. Ceļš uz tādu amatu no nulles lielā kompānijā var ievilkties desmit gadu garumā un ilgāk. Jums nāksies konkurēt ar tūkstošiem kolēģu, kuri centīsies iegūt to pašu, ko jūs.
Man bieži nākas satikt uzņēmējus, kuri nolēmuši veiksmīgu biznesu nevis saglabāt, bet to pārdot un paātrināt kāpšanu pa karjeras kāpnēm.
Piemēram, mans draugs Omārs Hamoui savu mobilo tālruņu reklāmas kompāniju “AdMob” pēc četriem gadiem pārdeva “Google”. Viņš uzreiz tika iecelts par “Google” kompānijas viceprezidentu. Ja Omārs savu karjeru būtu sācis “Google” no zemākās pakāpes, ieņemt tādu augstu amatu būtu bezgala sarežģīti. 2012. gadā te strādāja gandrīz 54 tūkstoši darbinieku!
Turklāt, ja arī nolemsiet uzņēmumu nepārdot, bet no tā vienkārši aiziet un patstāvīgi veidot karjeru lielā kompānijā, jūsu stāvoklim būs liela ietekme uz turpmāko karjeru. Pat ja gaužām vienkārši ieguvāt viceprezidenta vietu mazā uzņēmumā, sarunā ar tādām kompānijām kā “Google”, “Microsoft” vai “Yahoo” tas var būt nozīmīgi. Varēsiet runāt par daudz augstāku amatu nekā līdz tam, kad viceprezidenta amata jūsu CV nebija.
Pirmkārt,